Nodokļu reforma

 

Es neatbalstu augstāku nodokļu politiku – to nedara neviens. Es arī iebilstu pret GST (vispārējais patēriņa nodoklis) tīrā formā, kā to darīju iepriekšējās vēlēšanās, jo tas ir regresīvs. Taču Gērnsija ekonomiski stagnē un nav radījusi pārpalikumus kopš “zero ten” ieviešanas vairāk nekā pirms desmit gadiem. Mums tas bija jāievieš toreiz, kad apstākļi bija labvēlīgāki un ietekme būtu bijusi mazāka. Tagad mums ir vairāk nekā 1 miljarda mārciņu rēķins kapitālieguldījumu projektiem un tikai 150 miljoni, lai to segtu, kas mūs nostāda uz bezdibeņa malas. Ir daudz citu projektu, kas nav sarakstā, un States locekļi turpina bezatbildīgi tos papildināt, nedomājot, kā tos apmaksāt.

Vienlaikus mēs veidojam būtiskus deficītus (mūsu ieņēmumi nesedz izdevumus) – ar prognozēto zaudējumu 71 miljona apmērā 2024. gadā. Mums nav ievērojamu parādu, taču mūsu aktīvi pakāpeniski samazinās un infrastruktūra brūk. Arī ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinās. Mēs esam visu likuši uz arvien trauslāka ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas groza. Mūsu ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz finanšu sektoru, kas arī piedzīvo lejupslīdi, daļēji tāpēc, ka trūkst pārliecības par Gērnsijas spēju sevi efektīvi pārvaldīt un risināt šos sarežģītos jautājumus. Ir milzīgs spiediens pēc papildu izdevumiem veselības aprūpē, un mūsu iedzīvotāju skaits kļūst aizvien vecāks, pieaugot vajadzībai pēc aprūpes un atbalsta, jo visi dzīvojam ilgāk. Tā nav vecāka gadagājuma cilvēku vaina – tā ir sen aizgājušo politiķu vaina, kuri tika brīdināti par šādu attīstību, bet neko nedarīja, lai mazinātu izmaksas.

Iepriekšējā sasaukumā es vadīju nodokļu pārskatu un, ieviešot arī Pillar II, kas, prognozēts, radīs 30 miljonus papildu nodokļu ieņēmumos, mēs izstrādājām un apstiprinājām struktūru, kas ļauj Gērnsijai paplašināt nodokļu bāzi un mazināt bīstamo atkarību no ienākuma nodokļa. Tas ļāva mums izveidot sistēmu, kas samazina ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas slogu viszemāk atalgotajiem sabiedrībā. Ienākuma nodoklis par pirmajiem 30 tūkstošiem mārciņu samazinātos līdz 15%. Sociālajai apdrošināšanai tiktu piemērots atbrīvojums tāpat kā ienākuma nodoklim (pašlaik, pārsniedzot noteikto slieksni, sociālā apdrošināšana jāmaksā no visa ienākuma, kas ir nelabvēlīgi mazāk pelnošajiem). GST visām precēm un pakalpojumiem, kas ir ļoti vienkāršs nodoklis aprēķināšanā un iekasēšanā, ļauj ieviest šos progresīvos nodokļu samazinājumus.

Es negrasos atkārtot visus nepareizos mītus par GST. Tas neprasīs miljonus jaunu darbinieku algošanai, tas tiks piemērots arī pirkumiem internetā, kā tas notiek Džērsijā, arī finanšu sektors maksās, un daudzi cilvēki, kas dzīvo salā vai to apmeklē un nemaksā nekādus nodokļus, arī piedalīsies nodokļa segšanā. Turīgākie maksās vairāk (kā tas jau notiek, atceļot atvieglojumus), jo viņi patērē vairāk.

Lai arī tas nav tas, ko es īpaši vēlētos redzēt, būtiskākais ir tas, ka GST+ paketei jābūt ieviestai pēc iespējas ātrāk nākamajā sasaukumā. Mums vairs nav laika vilcināties, nebojājot uzņēmējdarbības uzticību vēl vairāk.

Vienīgais cits nodoklis, kas spēj radīt nepieciešamos ieņēmumus, ir ienākuma nodoklis – bet mums būtu jāpiesaka visiem likme tuvu 30% vai vairāk, lai sasniegtu līdzīgu rezultātu. Tas nav ilgtspējīgs risinājums Gērnsijai. Turīgo aplikšana ar augstāku likmi vienkārši nestrādā – nav pietiekami daudz turīgo, lai nodrošinātu nepieciešamos ieņēmumus, nepalielinot likmi virs 50%. Tas viss jau ir pamatīgi pētīts un analizēts vairākkārt, un mums vairs nav laika to visu pārvērtēt.

Jebkurš kandidāts vēlēšanās, kurš apgalvo pretējo, vai nu nav iepazinies ar faktiem, vai arī rīkojas pašsaglabāšanās vai ideoloģijas vadīts, neņemot vērā iespējamos kaitīgos un neatgriezeniskos efektus uz mūsu ekonomiku, kas kopumā padarīs situāciju sliktāku un var izraisīt lejupslīdes spirāli.

Papildus GST+ paketei un Pillar II uzņēmumu nodoklim, ko ieviesu kā finanšu pārstāvis un kas, prognozēts, radīs vēl 30 miljonus gadā, uzskatu, ka mums vajadzētu pāriet uz “zero-15” uzņēmumu nodokļu sistēmu. Saskaņā ar Pillar II daudzi uzņēmumi Gērnsijā tagad maksās 15% nodokli, kamēr blakus esošs uzņēmums par to pašu darbību maksā 10%. Tas nav loģiski, un, manuprāt, mums jāpāriet uz 15% likmi, kas varētu radīt vēl 20 miljonus gadā. To vēlams darīt kopā ar citām kroņa teritorijām. Es neatbalstu pāreju uz plašāku teritoriālo nodokļu sistēmu, jo pastāv risks būt pirmajiem šajā ļoti konkurētspējīgajā jomā, balstoties uz nozari, kas jau ir nogurusi – šajā jautājumā Gērnsijai jāseko starptautiskām tendencēm, kā tas bija ar Pillar II. Teritoriālie nodokļu priekšlikumi var šķist pievilcīgi, bet realitātē tie nav guvuši atbalstu ekspertu vidū vairāk nekā desmit gadus, tos kategoriski neatbalsta nozare, un tie nav “taisnīgi nodokļi”; patiesībā tie rada būtisku risku mūsu ekonomikai laikā, kad mums vairs nav laika eksperimentēt ar utopiskiem risinājumiem.

Īsumā – mums jāatstāj aiz muguras grūtās debates par šo jautājumu un jāievieš GST+ pēc iespējas agrāk sasaukuma laikā. 60% Gērnsijas ģimeņu no tā būs ieguvēji, un mēs varēsim turpināt ieguldīt izglītībā, veselībā un infrastruktūrā. Es zinu, ka tas nav populāri, bet, ja to nedarīsim, sekas būs daudz nopietnākas un neatgriezeniskas.

Jūs varat noskatīties divus video, ko sagatavoju pirms kāda laika pirms nodokļu pārskata debates – problēmas, kas nosaka reformu nepieciešamību, un progresīvo priekšlikumu pamats nav mainījies.